Piltenes baznīcas lepnums ir zeltīts koka altāris un kancele, ērģeles ar 9 reģistriem, koka 12.gs. apustuļu tēli, beņķi – soli, atsevišķas ložas ar kaltu eņģu durvīm.
Kancele ir no 1719. gada, bet Jāņa Rozentāla gleznas kopija no 19. gadsimta . 1722. gadā izgatavoja ērģeles ar deviņiem reģistriem, prospekta autors bija Liepājas koktēlnieks Joahims Kreicbergs.
Baznīcas skulptūras ir tipiski baroka laika darbi. Te bija izvietoti divpadsmit svētie apustuļi gar kanceles malām. Baznīcā ir soli ar 222 sēdvietām un ar kaltām eņģēm.
Baznīca celta 1557. gadā. Ziemeļu kara laikā baznīcas ēka sāka sabrukt un 1708. gadā draudze nolēma uzcelt jaunu Dievnamu. 1710. gadā sākās lielais mēris un celšanu pārtrauca, 1717. gadā pēcmēra laikā Piltenei piederošajās 34 muižās dzīvi palikuši bija 257 zemnieki. 1719. gadā sabrukušās koka baznīcas vietā pabeidza celt tagadējo mūra baznīcu.
Baznīcā vēl ir kokgriezumi no 16. gadsimta. Kokā grieztā Kristus tēla vietā, kā tas bija pirmajā baznīcā, jaunajā bija barona Renes altāra glezna, jaunā baznīca bija plaša un gaiša.
Noklausieties otru vecāko ērģeļu Latvijā – Piltenes luterāņu baznīcas ērģeļu unikālo, virtuozo skanējumu:
Ieraksts ņemts no Latvijas ērģeļu kataloga, kuru finansē Kultūrkapitāla fonds. Ērģeļu skanējuma paraugus iespēlēja Lilita Ozola http://www.music.lv/lek/piltene_main.htm