Ar tēlnieka Ģirts Burvja veidoto piemiņas zīmi „Cerību bura” iezīmēta vieta no kurienes laikā posmā no 1944. gada rudens līdz 1945.gada pavasarim, baidīdamies no atkārtotās PSRS okupācijas, bet nevēlēdamies evakuēties uz izpostīto un tāpat padomju armijas apdraudēto Vāciju, daļa Latvijas pilsoņu centās pa jūras ceļu kā vienīgo iespējamo nokļūt neitrālajā Zviedrijā.
Bēgļu laivu ceļamērķis bija Latvijai vistuvākā Zviedrijas teritorijas daļa – Gotlandes sala, un braucieni visbiežāk sākās Kurzemes rietumu krastā (no Jūrkalnes līdz Gotlandes salai gaisa līnijā ir 90 jūras jūdzes jeb aptuveni 170 kilometri).
Piemiņas zīme realizēta kā latviešu bēgļu piemiņu simbolizējošu cerību buru. Tajā pamanāmā plaisa ir šķiršanās dramatisma, pārvaramo grūtību un sāpju simbols mūsu tautas daļai svešumā.