Piemineklis Jānim Fabriciusam ir tipisks padomju okupācijas varas ideoloģiskās propagandas un manipulācijas ar sabiedrību piemērs 20.gs. vidū – otrajā pusē. Šādu pieminekļu mērķis bija godināt vietējas izcelsmes komunistiskos darbiniekus.
J. Fabriciuss (1877 – 1929) dzimis Ventspils apriņķa Zlēku pagastā, kalpu ģimenē. Viņš bija latviešu strēlnieks, vēlāk Sarkanās armijas komisārs, vienīgais no Ventspils novada, kas sasniedzis augstu militāro posteni padomju valstī, un vienīgais militārais darbinieks, kas bija apbalvots ar četriem Sarkanā karoga ordeņiem. J. Fabriciuss pārstāv tos latviešus, kuri 19./20. gadsimtu mijā kļuva par radikālu kreisu ideju atbalstītājiem. Gājis bojā lidmašīnas katastrofā Sočos, Krievijā.
Piemineklis ir saglabāts, kā vēsturiska liecība par padomju totalitārisma laiku un, kā nozīmīgs 20.gs. vidus tēlnieka Jāņa Zariņa radīts akmens tēlniecības mākslas darbs, kurā, pēc Latvijas Mākslinieku savienības vērtējuma, vērojamas J.Zariņa skolotāja, tēlnieka Kārļa Zāles monumentālisma ievirzes turpinājums. Piemineklis ir unikāls tā laika granīta tēlniecības formveides un plastikas piemērs Latvijā un arī Baltijā.