earth

Mūsu lapa izmanto trešo pušu sīkdatnes, lai uzlabotu Jūsu pieredzi šeit, un sīkdatnes, kas nodrošina vietnes visitventspils.com darbību. Turpinot izmantot mūsu vietni, Jūs piekrītiet sīkdatņu izmantošanai. Ja nevēlies pieļaut nekādu sīkdatņu izmantošanu, tīmekļa pārlūka drošības iestatījumos ir iespējams atzīmēt “Nekad nepieņemt sīkdatnes”. Atslēdzot sīkdatnes lapas darbība būs traucēta. Vairāk par sīkdatnēm šeit .

10° Cair

Ventspils

Profils
Autorizēties
preview
Kolins Stetsons un Gurecka Trešā simfonija Ventspilī
Svētdiena, 29. septembris. Ventspils koncertzāle "Latvija", Lielais laukums 1

29. septembrī Ventspilī, koncertzālē “Latvija” izskanēs pazīstamā poļu komponista Henrika Gurecka (Henryk Mikołaj Górecki) Trešā simfonija, kad pirmo un vienīgo koncertu Baltijas valstīs kopā ar ansambli sniegs izcilais amerikāņu saksofonists Kolins Stetsons (Colin Stetson).

Kolinu Setsonu, kuru daudzi uzskata par vienu no ievērojamākajiem mūslaiku mūziķiem-pūšaminstrumentālistiem, klausītāji iepazinuši arī Latvijā - gan solo koncertā pirms vairākiem gadiem Durbes luterāņu baznīcā, gan avangarda metālmūzikas apvienības “Ex Eye” viesošanās reizē Ventspilī 2017. gada nogalē. Dramaturga un režisora Ivara Brieža animācijas filmai “Laiks iet” Stetsons veidojis skaņu celiņu, bet Laura Groza-Ķibere viņa mūziku izmantojusi iestudējumā “Equus” Dailes teātrī. Nerunājot par tiem, “svētceļniekiem”, kuri mūziķi vaigā savulaik skatījuši apvienību “Arcade Fire”, “Bon Iver” un citu kolektīvu koncertos vai klausījušies Toma Veitsa (Tom Waits), Lū Rīda (Lou Reed) un Lorijas Andersones (Laurie Anderson) ierakstus, vai skatījušies “oskaroto” “12 gadi verdzībā” un Stīvena Soderberga (Steven Soderbergh) seriālu “The Knick” ar Klaivu Ouenu (Clive Owen) galvenajā lomā. Kolina Stetsona radošo sadarbību bagāžu varētu turpināt vētīt un svērt vēl un vēl, taču retais noliegs mūziķa spēju citādi tik “akadēmiskos” instrumentus (galvenokārt saksofonu un mežragu) ievest pavisam citos plašumos. Ne velti K. Stetsona cienītāju vidū ir visdažādāko žanru karsēji. Mūziķa īpaši izkoptā elpas tehnika, spēlējot savu iecienītāko instrumentu – saksofonu, vien ir apbrīnas vērta. Skaņu slāņi, kas citu mūziķu gadījumā tiek klāti, izmantojot dažādas papildierīces, “cilpošanas” tehniku u.tml., ir vien 10 pirkstu un ieelpas/izelpas nopelns.

K. Stetsona apbrīnojami fiziskā sasaiste ar saviem instrumentiem (visbiežāk tie ir basa un alta saksofoni) ļauj viņam radīt emocionāli bagātas un polifoniskas kompozīcijas, kas pārspēj jebkuras gaidas pēc tā, kā varētu izklausīties pūtējs – solo mākslinieks. Stetsons vienlīdz labi jūtas gan avangarda džeza tradīcijā, kur mūziķi allaž centušies pārkāpt un izplest instrumenta robežas ar cirkulārās elpošanas, dažādu iemušu un citiem paņēmieniem (piemēram, Evans Pārkers (Evan Parker), Mats Gustafsons (Mats Gustafsson)), gan saskarsmē ar trokšņu, “drone” un minimālisma mūziku, kas aptver tādus žanrus kā tumsnējs metāls, postroks un laikmetīgā elektroniskā mūzika.

Pirms pāris gadiem Stetsons daudzus pārsteidza (bet, ņemot vērā visu augstāk minēto – nemaz arī ne), piesakot savu poļu komponista Henrika Gurecka viena no pazīstamākajiem 20. gs. simfoniskajiem darbiem – 3. simfonijas – interpretāciju “Sorrow”. Šodien jau par klasiķi dēvētā un ievērojamā poļu komponista un, jo īpaši – monumentālās Trešās – stāsts ir ne tikai izvērstu literāru retrospekciju, bet, iespējams, kinematogrāfa vērts. 1976. gada tumšajā laikā Katovicē radītā trīsdaļīgā simfonija, kas pazīstama arī ar nosaukumu “Skumjo dziesmu simfonija” (“Symfonia pieśni żałosnych”), pēc tās pirmatskaņojuma ilgu laiku tāda palika – zināma vien feinšmekeriem, lai arī Gureckis pats tobrīd jau tika pieskaitīts “poļu skolas” kompānijai, kurā tobrīd mirdzēja Pendereckis (Krzysztof Eugeniusz Penderecki), Ļutoslavskis (Witold Roman Lutosławski) un citi. Vien 12 gadus vēlāk aizsākās notikumu virkne, kas gadu gaitā mūsdienu klasiskajai un mūzikai virspār pāri pārvēla lavīnu, kurai rimstoties Gureckis un viņa Trešā ir divi 20. gadsimta monumenti. Darba atskaņojumā Londonā 1989. gadā klāt bija tā laika izdevniecības “Nonesuch” (šobrīd visbiežāk tiek saistīta ar S. Reiha (Steve Reich)  vārdu – aut.) vadītājs Roberts Harvics (Robert Hurwitz). Viņam iepatikās, viņš varēja to atļauties un viņš arī noorganizēja darba ierakstu un izdošanu, īpaši nedomājot par izdevuma komerciālo veiksmi. Tomēr tā pārspēja jebkuras cerības. Jau uzreiz pēc klajā nākšanas, ieraksts tika pārdots pat pa desmit tūkstoš eksemplāriem dienā. Simfonija, kuru pēc atskaņojuma Francijā vēl laikā drīz pēc tās pirmizrādes, kāds publikā (baumo – Pjērs Bulēzs (Pierre Louis Joseph Boulez)) skaļi nosaucis par “merde” jeb “sūdu”, vienā dienā bija kļuvusi par fenomenu, kas izmainīja klausītāju gaumi un paradumus, ielauzās populārajā mūzikā un, dažuprāt, ceļu pie plašāka klausītāju loka pavēra Arvo Pertam (Arvo Pärt) un Džonam Taveneram (John Kenneth Tavener).

“Jaunākajām paaudzēm tā šķita eksotiska, bet bez apdraudējuma. Tāda, kas papildina šiku, uz dizainu orientētu un personīgajos centienos balstītu dzīvesveidu,” pēkšņo simfonijas un vēlāk mūsdienu klasiskās mūzikas vispār nonākšanu gados jaunu klausītāju redzeslokā 90. gados skaidrojis kāds kritiķis.

Neskatoties uz komerciālo veiksmi un rezonansi, ko tā raisījusi t. s. “X paaudzē”, un kuras pārstāvjus šodien dzirdam pēc nodarbošanās sauktus par “influenceriem”, “trendseteriem”, “kopīraiteriem” vai vienkārši  - “hipsteriem”, Henrika Gurecka Trešā simfonija ir iespaidīgs māksliniecisks veikums. Sakrālais, profānais un folklora, kas dziedājumos caurvij visas trīs simfonijas daļas, klausītāju uzrunā arī šodien.

“Šī mūzika ir pārlaicīga. Tā uzrunā ļoti tieši, tāpat, kā tā uzrunāja klausītājus tolaik. Un, diemžēl, tās sāpes un situācijas nežēlība, kas lika Gureckim sacerēt šo darbu, pastāv joprojām,” saka Dona Apšova (Dawn Upshaw), soliste slavenajā 1992. gada simfonijas izdevumā.

Saksofonists Kolins Stetsons minēto ierakstu pirmoreiz izdzirdējis studiju gados. Viņam tā šķitusi kā matemātiska teorēma, kā sava veida zinātnisks pierādījums, pie kura Gureckis nonācis, uzjundot kādas pirmatnējas cilvēciskās emocijas.

“Es vēlējos darbu izpētīt tā sākotnējā formā. Mēģināt izprast, kur un kā tieši vilkta meistara ota, un no savas puses censties pastiept gleznā jau redzamos vēzienus. Nedaudz paspilgtināt darbu tembrāli, emocionāli un dinamiski,” teic Stetsons.

Bez paša Kolina Stetsona mūziķu ansamblī, kurš koncertā Ventspilī interpretēs jeb “no jauna iztēlosies” (no ‘re-imagine’ angļu val.) H. Gurecka Trešo simfoniju, apvienojušies vēl 11 ekselenti mūziķi – Kolina māsa Megana (Megan Stetson, balss), bundzinieks Gregs Fokss (Greg Fox), vijolnieki Amanda Lo (Amanda Lo) un Tobiass Preisigs (Tobias Preisig), čelliste Rebeka Fūna (Rebecca Foon), taustiņinstrumentālists Džastins Volters (Justin Walter), ģitāristi Šazāds Izmailijs (Shahzad Ismaily), Raiens Fereira (Ryan Ferreira) un Grejs Makmarijs (Gray MacMurray), kā arī pūšaminstrumentālisti Daniels Benets (Daniel Bennett) un Mets Boders (Matt Bauder).

Biļetes uz H. Gurecka Trešās simfonijas jeb “Sorrow” atskaņojumu koncertā 29. septembrī koncertzāles “Latvija” Lielajā zālē no 11. jūlija, plkst. 12:00 nopērkamas “Biļešu Paradīze” tīklā.

Darba laiks

08:00-18:00 (1,2,3,4,5);

10:00-16:00 (6)

10:00-16:00 (7)

Kontakti

VENTSPILS TŪRISMA INF. CENTRS

Adrese: Dārzu iela 6, Ventspils, LV 3601
Tālrunis
: +371 63622263, +371 29232226
E-paststourism@ventspils.lv

Seko mums
Par Ventspili