earth

Mūsu lapa izmanto trešo pušu sīkdatnes, lai uzlabotu Jūsu pieredzi šeit, un sīkdatnes, kas nodrošina vietnes visitventspils.com darbību. Turpinot izmantot mūsu vietni, Jūs piekrītiet sīkdatņu izmantošanai. Ja nevēlies pieļaut nekādu sīkdatņu izmantošanu, tīmekļa pārlūka drošības iestatījumos ir iespējams atzīmēt “Nekad nepieņemt sīkdatnes”. Atslēdzot sīkdatnes lapas darbība būs traucēta. Vairāk par sīkdatnēm šeit .

11° Cair

Ventspils

Profils
Autorizēties
preview
«Zelta Maska Latvijā» piedāvā 2019. gada izrāžu programmu
Pirmdiena, 21. oktobris — pirmdiena, 28. oktobris.

2019. gada rudenī jau četrpadsmito reizi notiks festivāls «Zelta Maska Latvijā» – viens no  ievērojamākajiem notikumiem mūsu valsts teātra dzīvē. Savas  piecpadsmitās dzimšanas dienas priekšvakarā, turklāt svinot Krievijas nacionālās teātra balvas un festivāla «Zelta Maska» 25 gadu jubileju, festivāls «Zelta Maska Latvijā» plāno iet plašumā: izrādes notiks Rīgā, Ventspilī, Liepājā un Rēzeknē.

Festivāla programmā ir iekļautas piecas izrādes, kuras īpaši augstu novērtējusi Krievijas nacionālās teātra balvas «Zelta Maska» žūrija un festivāla «Zelta Maska Latvijā» ekspertu padome. Mūsu skatītājiem būs dota retā iespēja noskatīties divus  2018./2019. gada sezonas iestudējumus, kas bija izpelnījušies teātra sabiedrības ievērību jau pirms pirmizrādēm: slavenā režisora Dmitrija Krimova debiju A. Čehova Maskavas Dailes teātrī «Serjoža» (pēc Ļeva Tolstoja romāna «Anna Kareņina» motīviem) un izrādi «Slava» – krievu mūsdienu teātra zvaigznes Konstantīna Bogomolova pirmo darbu G. Tovstonogova Lielajā dramatiskajā teātrī. Dzejas pantos sarakstīto «Slavu», kam pamatā ir padomju dramaturga Viktora Guseva luga, savā ziņā līdzsvaros Bogomolova iestudētā Maskavas Dailes teātra izrāde «Vīri un sievas» pēc Vudija Alena darba. Latvijas publika varēs iepazīties arī ar A. Puškina Maskavas dramatiskā teātra iestudējumiem «No_arodskolas» un «Solījums rītausmā» (pēdējā ir vienīgā izrāde, kura šogad būs skatāma ārpus Rīgas – taču tās dēļ noteikti ir vērts doties uz Rēzekni, Ventspili vai Liepāju).

«Solījums rītausmā»

Pēc Romēna Garī romāna motīviem

A. Puškina teātris, Maskava

2016. gada «Zelta Maskas» atlases long-list.

Iestudējuma mākslinieciskais vadītājs: Jevgeņijs Pisarevs. Režisors: Aleksejs Kuzmins-Tarasovs. Lomās: Aleksandra Ursuļaka, Andrejs Zavodjuks, Aleksejs Voropanovs, Sergejs Kudrjašovs, Irīna Petrova.

Izrāde, kas veidota pēc Romēna Garī kulta romāna «Solījums rītausmā» motīviem, pirmkārt vēsta par lielu mīlestību. Kaislīgu, visu piedodošu, taču reizumis arī graujošu mātes mīlestību, kura uzvar laiku un jebkuru attālumu... Māte ir devusi dēlam izglītību un iedvesmu, iedevusi viņam savu ticību – bezierunu ticību viņam. Viņš izaug, iepazīst dzīvi, pieredz tās kāpumus un kritumus un, mātes nenogurstoši modri pieskatīts, turpina cīņu par viņas sapņa īstenošanu, jo saprot – vairs nekad dzīvē nesatiks sievieti, kas spētu viņu mīlēt tāpat, kā mīl viņa...

Ventspils, Teātra nams «Jūras Vārti», 21. oktobris, plkst. 19.00

https://yadi.sk/d/O-qNGQVAOXSCVQ

«No_arodskolas/S_učiļišča»

Andrejs Ivanovs

A. Puškina teātris, Maskava

2018. gada «Zelta Maskas» nominācija kategorijā «Labākais dramaturga darbs»

Režisors: Semjons Serzins. Lomās: Taisija Vilkova, Nazars Safonovs, Nikolajs Kisļičenko, Sergejs Millers, Natālija Reva-Rjadinska, Kirils Černišenko, Jekaterina Rogačkova, Vladimirs Ziberevs. 

«No_arodskolas/S_učiļišča» ir labi pazīstams, smieklīgs un biedējošs stāsts par arodskolas audzēknes dēmonisko valdzinājumu un viņas liktenīgo lomu filozofijas pasniedzēja dzīvē. Lugas valoda ir svaiga un asa, bet sižets, kas vietām atsaucas uz labi zināmiem tekstiem, piemēram, «Karmenu», nav līdz galam paredzams. Kurš šeit ir upuris, kurš nodevējs, kurš – slepkava? Kuram līdzi just, kura baiļoties? Jaunā laika varoņi ir vienkārši ja nu vienīgi pēc izcelsmes. Viņus novērot ir jo interesantāk tāpēc, ka viņi izskatās un runā tieši tāpat kā mūsu līdzcilvēki, ko pilsētu ielās redzam ik mīļu dienu. Taču kādas kaislības viņus pilda! Un cik pārliecinoša kļūst izrāde, ja tās aktieri, kuri pēc vecuma maksimāli atbilst saviem varoņiem, izceļas ar nebūt ne jauniešu profesionalitātes līmeni…  

Uzmanību! Izrādē tiek izmantota nenormatīva leksika.

Latvijas Nacionālā opera, Jaunā zāle, 22. oktobris, plkst. 18.00 un 21.00

https://drive.google.com/open?id=1aObhXwnW-wwm1aEukEizSV5tg5p9lbdD

«Serjoža»

Pēc Ļ. Tolstoja romāna «Anna Kareņina» motīviem

A. Čehova Maskavas Dailes teātris

Režisors: Dmitrijs Krimovs. Lomās: Marija Smoļņikova, Anatolijs Belijs, Viktors Horiņaks, Olga Voroņina, Ņina Guseva, Nadežda Žaričeva, Antons Jefremovs, Vladimirs Kuzņecovs u. c.

Katrs Dmitrija Krimova darbs ir notikums teātra pasaulē. Vai vismaz notikums meistara talanta cienītājiem, kuru vienmēr ir vairāk nekā skatītāju vietu zālē – pat tādā kā Čehova Dailes teātra lielā zāle, kur Krimovs debitēja 2018./2019. gadā kopā ar savu galveno aktrisi – Mariju Smoļņikovu.

«Mums gribējās iestudēt «Annu Kareņinu» kā kārtējo Buņina «Saules dūrienu» –  strauji, maigi un baisi,» stāsta režisors. «Taču mūsu izrāde «Serjoža» nav «Anna Kareņina». Tā ir izrāde pēc izcilā romāna motīviem, es teiktu – pēc attālinātiem motīviem. Tur nav ne Levina, ne Kitijas, ne Stīva Oblonska, nav siena pļaujas, kvasa un sviedrainu kreklu, nav gardo storu un austeru restorānā un nav arī tās satriecošās ainas, kurā Kareņins, atnācis pie advokāta, iespējams, pirmoreiz jūt pazemojumu. Nav zirgu skriešanās sacīkšu, Vronska kritiena un Fru-Fru nāves, un, jāatzīst, nav arī lokomotīvītes… Tikai tāda maziņa, spēļu. Vārdu sakot, viss līdzināsies Tolstojam, taču būs mazāks, īsāks. It kā fragments. Bet Serjoža – tas ir Annas Kareņinas dēls, arī astoņgadīgs puisēns, kurš ir šā «Saules dūriena» centrā, kad viss ir sagriezies juceklī ne tikai Oblonsku namā, bet vispār.»

Dailes teātris, 24. oktobris, plkst. 19.00

https://drive.google.com/open?id=1-j-ftUGI_FiInrjHHq8y5VnzkyUONEY9

«Slava»

Viktors Gusevs

G. Tovstonogova Lielais dramatiskais teātris, Sanktpēterburga

Režisors: Konstantīns Bogomolovs. Lomās: Ņina Usatova, Valērijs Degtjars, Poļina Tolstuna, Dmitrijs Vorobjovs, Aleksandra Kuļikova, Anatolijs Petrovs, Genādijs Bļinovs, Vasīlijs Reutovs, Jeļena Popova, Jegors Medvedevs, Aļona Kučkova, Viktors Kņaževs. 

«Luga par labiem cilvēkiem» –  tieši tā izrādes žanru raksturo režisors Konstantīns Bogomolovs. Īstenojot savu studenta gadu sapni – atdzīvinot Guseva «Slavu» uz Lielā dramatiskā teātra skatuves (1936.-1939. gadā šī pantos sarakstītā luga te tika izrādīta 209 reizes, un visas izrādes bija izpārdotas!), režisors ir ierosinājis diskusiju, kura nav pieklususi joprojām, – ko darīt ar padomju laika drāmas mantojumu, precīzāk, to daļu, kura šobrīd ir uztverama kā propaganda, kas idealizējusi vai pat galēji kropļojusi reālijas. Aizmirst? Atgriezties pie tā, lai uzlūkotu tekstu jaunām acīm un sagrautu iepriekšējo priekšstatu štampus? Viennozīmīga atbilde nav atrodama. 

Dailes teātris, 26. oktobris, plkst. 19.00

https://yadi.sk/d/uhd8nA5TPU9Hiw

«Vīri un sievas»

Vudijs Allens

A. Čehova Maskavas Dailes teātris

Režisors: Konstantīns Bogomolovs. Lomās: Igors Gordins, Darja Moroza, Igors Verņiks, Jana Dibuī, Aleksandra Rebenoka, Sergejs Čonišvili, Svetlana Kolpakova, Marija Karpova, Sofija Raizmana, Sofija Ernsta, Artjoms Sokolovs, Kirils Trubeckis.

Slavenās Vudija Allena filmas «Vīri un sievas» skatuves versija risināta drāmēdijas žanrā: stāstot par jebkuru pārmaiņu neiespējamību un bezjēdzīgumu, darbība nemitīgi pārplūst no komēdijas gultnes uz drāmu un atkal no drāmas komēdijā.

Konstantīns Bogomolovs: «Sižetiski izrāde atsperas no triviāla stāsta pamata: pāris, kuram pirmajā acu uzmetienā viss šķiet esam kārtībā, izlēmis šķirties. Viņu draugi sākumā reaģē uz šo jaunumu ar izbrīnu, taču apdomājušies saprot, ka brīnīties nav par ko – un arī pašu dzīvē sen jau iezagusies plaisa…»

Režijas risinājums ir askētisks un elegants – neviena asprātīgā replika, neviens žests vai skatiens nepaslīdēs publikas uzmanībai garām nepamanīts. Pusotra stunda baudas, ko sagādā brīnišķīgs teksts un noslīpēta katra aktiera spēle – gan atsevišķi, gan ansamblī.

Ventspils, Teātra nams «Jūras Vārti», 26. oktobris, plkst. 19.00

Dailes teātris, 28. oktobris, plkst. 19.00

https://drive.google.com/open?id=1qeylh5OAtIeGESCP1wTzLvuS7hzV9jC6

Festivāla laikā tiks nodrošināts sinhrons izrāžu tekstu tulkojums latviešu valodā.

Festivāla «Zelta Maska Latvijā» ģenerālie partneri jau 14 gadus ir kompānija  «Severstaļ» un «Rietumu Banka». Festivāla norisi atbalsta Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas Kultūras ministrijas, Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas vēstniecības, Latvijas Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas Dome, Liepājas Dome, Ventspils Dome un Rīgas Brīvostas pārvalde. Ģenerālais informācijas partneris – Pirmais Baltijas kanāls. Festivāla partneri ir starptautiskais tūroperators TUI Baltics, leģendārais armēņu brendijs «ARARAT» un restorāns «Kaļķu vārti».

Festivālu «Zelta Maska Latvijā» organizē kompānija «ART Forte».

Biļetes uz visām festivāla «Zelta Maska Latvijā» izrādēm varēs iegādāties no 24. aprīļa izrāžu norises vietās un «Biļešu Paradīzes» tirdzniecības tīklā,  www.bilesuparadize.lv.

Papildu informācijā - mājaslapās www.goldenmask.lv un www.artforte.lv.     

Darba laiks

08:00-18:00 (1,2,3,4,5);

10:00-16:00 (6)

10:00-16:00 (7)

Kontakti

VENTSPILS TŪRISMA INF. CENTRS

Adrese: Dārzu iela 6, Ventspils, LV 3601
Tālrunis
: +371 63622263, +371 29232226
E-paststourism@ventspils.lv

Seko mums
Par Ventspili