Zlēku muižas un parks piederējis fon Bēru dzimtai un celts 18.–19. gs.  Pils pils nodegusi 1945.gadā. Taisnstūra veida pagalms, kurš apbūvēts no trim pusēm, pievadceļš iet cauri vārtu arkai gar bijušo pārvaldnieka māju un klēti. Pagalmu ierobežojošo ēku apdarē izmantoti tie paši motīvi, kas pilij. Pie muižas atrodas dīķis un parks 4 ha platībā, kurā aug ap 15 svešzemju sugu koki un krūmi. 

Mūsdienās pils parkā no vējgāzes nogāztajiem kokiem izveidoti galdi un soli. Tagad Jāņos te galvenā ugunskura vieta. Uzcelta brīvdabas estrāde. 

Netālu atrodas Zlēku luterāņu baznīca (1645), kas sava greznā interjera dēļ kādreiz dēvēta par Zlēku katedrāli. 

Zlēku ūdensdzirnavas – vēsturiska ēka (19. gs. 2. puse), kurā uzņemta leģendārā latviešu filma „Velna kalpi velna dzirnavās”.

No Zlēku muižas uz austrumiem atrodas Karātavu kalns, kas reiz bijis senču svētvieta – elku vieta. Senatnē šī vieta bijusi pilskalns. Vēlākos laikos krustneši un muižkungi to pārvērta par soda vietu, lai ar savām baisajām darbībām atbaidītu cilvēkus no tā. Kalnā aug vareni dižkoki. Valsts nozīmes kultūras piemineklis. Izveidots atpūtas parks ar vides objektiem Fēnikss un Visuma acs. Zlēku atpūtas parks veidots kā piemineklis cilvēkiem ar īpašām spējām. 

Blakus Karātavu kalnam ir otrs mazāks, kurā ir liecības par baiso kara laiku - tur apbedīti Zlēku traģēdijas upuri, apmēram 160 Zlēku apkārtnes iedzīvotāji, kurus 1944. gada decembrī nogalināja vācu SD un SS vienības par nacionāli noskaņoto partizānu- kureliešu atbalstīšanu.

Visi Zlēku pagasta tūrisma objekti šeit:

http://www.ventspilsnovads.lv/ct-menu-item-296/ct-menu-item-315