Muzejā jaunais gads sācies ar patīkamu pārsteigumu – Ventspils iedzīvotāja Aleksandra Smirnova muzeja krājumā nodeva neparastu atradumu – bronzas šķēpa galu. Atradums datējams ar bronzas laikmetu – 1700.-500.g. pr. Kr., tātad tas ir vismaz 2500 gadus sens.

Gadsimtu senais Vasarnīcu ielas šarms vēl šobaltdien jaušams vai ikkatrā Mikutoviču dzimtas nama arhitektoniskajā detaļā. Vienā no savulaik greznākajiem Vasarnīcu ielas namiem (tagad Vasarnīcu iela 15) jau gandrīz gadsimtu mīt Popes aptiekas provizora Josifa (Jāzepa) Marjana Mikutoviča dzimta. Šodien vien retais var lepoties ar to, ka savas dzimtas namu apdzīvo jau ceturtajā paaudzē.

Fricis Forstmanis (1906-2004) - dzejnieks, atdzejotājs, grāmatu sējējs un fotogrāfs dzimis Rīgā, taču bērnības un agrīnās jaunības gadus aizvadījis Ventspils pusē - no 1913. gada dzīvoja Zlēkās pie mātes Līzes vecākiem Annas un Ermaņa Dziesmām. Lai gan pusi mūža nodzīvojis trimdā - Zviedrijā, paliekošas pēdas atstājis abos jūras krastos.

Laika apstākļi nedēļas nogalē bija labvēlīgi, lai kalnā veiktu sniega pūšanu, izmantojot visus sešus lielgabalus. Ņemot vērā tuvāko dienu laika prognozi, plānojam, ka, sākot no trešdienas 13. janvāra, slēpošanas kalnā “Lemberga hūte” pakāpeniski varētu tiktas atvērtas slēpošanas un snovborda trases. Kā pirmo plānots atvērt mazo mācību trasi iesācējiem.

Ventspils novada pašvaldība regulāri finansē dažādas kultūras aktivitātes, arī grāmatu izdošanu. Tā ir noticis arī šoreiz, kad ciklā “Suitu novada mantojums” iznākusi Jāņa Priedoliņa grāmata “Savējie sapratīs”. Tagad nevar pulcēties un rīkot skaistus izdevuma atvēršanas svētkus, bet tas nemazina jūrkalnieku prieku par paveikto – īpaši tāpēc, ka autora apkopotie humoristiskie vērojumi pierakstīti suitu mēlē.

Šobrīd aizvien biežāk cilvēki dodas atpūtas pasākumos dabā un daba palīdz risināt veselības problēmas. Tomēr jāņem vērā, ka pārgājienā vai pat nelielā pastaigā mēs šķērsojam dažādas dzīvotnes, nereti tās ir trauslas un cilvēku klātbūtne var pasliktināt to stāvokli.

Atsaucoties uz iedzīvotāju ierosinājumiem, pie pilsētas ūdenstilpnēm ir uzstādītas izglītojošas informatīvās zīmes ar lūgumu nebarot pīles ar maizi!

Viens no izstādes Nolakotā pasaule eksponātiem - meiteņu apavi pokkuri-geta (koks, tatami pinums, laka maki-e tehnikā. 20.gs. pirmā puse).